Ģeogrāfiskā karte - Kadisa (Cadiz)

Kadisa (Cadiz)
Kadisa (es, izrunā: ) ir pilsēta Spānijas dienvidrietumos, Andalūzijas autonomajā apgabalā. Tā ir Kadisas provinces administratīvais centrs. Pilsēta atrodas pie Atlantijas okeāna Kadisas līča un ir nozīmīga Spānijas ostas pilsēta. Kadisa ir Spānijas jūras kara flotes galvenā bāze.

Pilsēta atrodas uz šauras zemes strēles, ko ieskauj jūra. Kadisa ir tipiska Andalūzijas pilsēta ar labi saglabātiem vēsturiskiem pieminekļiem, no kuriem ievērojamākie ir Kadisas katedrāle, laukums Plaza de Mina, Taviras tornis, piekrastes nocitinājumi Castillo de San Sebastián un Baluarte de Santa catalina y Castillo. Kadisas vecākā daļa iekšpus pilsētas mūru atliekām tiek saukta par vecpilsētu (Casco Antiguo). Tās senatnīgie kvartāli un šaurās, līkumostās ieliņas, kas savieno lielākus laukumus, rada ievērojamu kontrastu ar jaunākajām pilsētas daļām. Pilsēta ir daudzi parki, kuros atrodami eksotiski augi, tostarp seni koki, kuri atvesti uz Spāniju no Jaunās pasaules.

2015. gadā izbūvētais jaunais tilts La Pepa 2092 km garumā savieno Kadisu ar blakusesošo ostas pilsētu Pueartorealu kontinentālajā Spānijā. Tilta lielākais augstums virs ūdens virsmas ir 69 m, bet pilnonu, kuri tur vantis, augstums sasniedz 187 m, padarot to par vienu no augstākajiem tiltiem Eiropā.

Kadisa tiek uzskatīta par vienu no vissenākajām nepārtraukti apdzīvotajām pilsētām Eiropā, senākie arheoloģiskie atradumi tās teritorijā datēti ar 12. gadsimtu pirms mūsu ēras. Pilsētu ir dibinājuši feniķieši, tā laika nosaukums Gadira. Vēlāk šo teritoriju ieguvuši kartāgieši, bet pēc Otrā pūniešu kara tā nokļuva romiešu pakļautībā un bija viena no nozīmīgākajām pilsētām impērijas rietumos (romiešu nosaukums Gadesa). Pēc Romas impērijas sabrukuma Kadisā valdīja vandaļi, vestgoti un mauri. 13. gadsimtā pilsētu ieguva Kastīlijas karaliste. Lielo ģeogrāfisko atklājumu laikā Kadisa kļuva par viernu no svarīgākajām ostām, no kuras ceļā devās daudzas flotes uz Spānijas kolonijām un līdz tam nepazīstamām zemēm. Kadisa cieta 1755. gada Lisabonas zemestrīcē, kas aizsāka pilsētas nozīmes mazināšanos. No 1810. līdz 1812. gadam Kadisu bija ielencis Francijas karaspēks, taču ieņemt to nespēja. 1823. gadā ar Kadisas ieņemšanu noslēdzās Francijas intervence Spānijā, atjaunojot karaļa Fernando VII varu.

 
Ģeogrāfiskā karte - Kadisa (Cadiz)
Zeme (teritorija) - Spānija
Spānijas karogs
Spānija (es, izrunā: ), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā. Tā rietumos robežojas ar Portugāli, ziemeļaustrumos ar Franciju un Andoru, bet dienvidrietumos ar Gibraltāru. Ziemeļos to apskalo Atlantijas okeāns (Biskajas līcis), dienvidos un austrumos — Vidusjūra. Spānijai pieder arī Baleāru Salas Vidusjūrā un Kanāriju Salas Atlantijas okeānā pie Āfrikas krastiem, kā arī divas autonomas pilsētas Ziemeļāfrikā (Seūta un Melilja), kuras robežojas ar Maroku. Spānijas platība ir 504 030 km², tādēļ tā ir otra lielākā valsts Eiropas Savienībā pēc Francijas.

Spānijas ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ sākot no aizvēsturiskiem laikiem līdz pat valsts izveidei tā ir bijusi pakļauta dažādām ārējām ietekmēm, bieži vien pat vienlaicīgi. No otras puses skatoties, arī pašai Spānijai ir bijusi nozīmīga ietekme uz citām teritorijām, galvenokārt jaunajos laikos, kad tā kļuva par visu pasauli aptverošu impēriju. Tieši šī iemesla dēļ mūsdienās spāņu valodā runā vairāk nekā 400 miljoni cilvēku.
Valūta / Valoda  
ISO Valūta Simbols Zīmīgie cipari
EUR Eiro (Euro) € 2
ISO Valoda
EU Basku valoda (Basque language)
GL Galisiešu valoda (Galician language)
CA Katalāņu valoda (Catalan language)
OC Oksitāņu valoda (Occitan language)
ES Spāņu valoda (Spanish language)
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)  
  •  Maroka 
  •  Andora 
  •  Francija 
  •  Gibraltārs 
  •  Portugāle